Labdien!

ar cieņu,
Ansis Lasmanis
HKX menedžeris
gsm 29129816

Šorīt jau saņēmu atbildi (pieņemu, ka no A.Dzeņa):

Labdien

Andris


Provizoriskais sastāvs:

Jurševics Arnis #59

Bricis Miks #17

Alainis Jānis #15

Purgailis Klāvs #3

Purgailis Kārlis #2

Fleišmanis Aivars #11

Krjažkovs Mārtiņš #8

Alainis Lauris #14

Beķeris Roberts #4

Girgensons Ivars #7

Gailums Aivars #5

Vilciņš Aldis #18

Birītis Edmunds #34

Kuzņecovs Aleksejs #95

Pētersons Jānis #13

Treneris: A.Lasmanis

Tu esi viens no tiem cilvēkiem, par kuriem komandas biedriem ir vismazāk informācijas, varbūt vari pastāstīt, ar ko nodarbojies ārpus hokeja?

Dzimis un audzis esmu Rīgā, bērnība pagāja Rīgas centrā. Esmu precējies, audzinu divus dēlus, vienam 8 gadi, otram 13 gadi. Strādāju par grāmatvedi – apkalpoju pāris vidēja lieluma uzņēmumus.

Vai esi ar kaut ko nopietnāku aizrāvies, izņemot hokeju?

Bērnībā nodarbojos ar peldēšanu, vēlāk džudo, burāšana, pusaudžu gados – dažādi austrumu cīņu veidi. Nu un paralēli tam visam vasarā futbols, ziemā hokejs ar bumbiņu un bez slidām, jo Rīgas centrā dīķi bija grūti atrast.

Man šķiet, ka Tu pievienojies Iksiem jau ar kaut kādu iepriekšēju pieredzi hokeja laukumā … kur esi spēlējis iepriekš?

Trenēties sāku sešus gadus atpakaļ – martā un pavisam nejauši. Vedot vecāko dēlu uz džudo treniņiem Volvo hallē, ieraudzīju sludinājumu, ka tiek aicināti spēlētāji bez pieredzes (es uz slidām knapi mācēju nostāvēt), tad arī izlēmu pamēģināt. Nospēlēju sezonu komandā Chiefs – NAHL, tad no komandas daļa spēlētāju atdalījās (treniņos piedalījās ap 40 spēlētāju, bet kopā komandā skaitījās nedaudz pāri 50) un izveidoja komandu Fortūna un ar to tad divas sezonas nospēlēju BBHL (tagad UHL)

Vai ģimene atbalsta, Tava hobija izvēli? Kā ģimene noreaģēja uz Tavu vēlmi uzsākt hokejista karjeru? Puikas interesējas par hokeju?

Ģimene atbalsta izvēli. Vēl plus ir tāds, ka treniņi ir agri no rītiem un tas palīdz veiksmīgi saplānot dienas režīmu un hobijs netraucē ģimenei. Pirmā reakcija par hokejista karjeru bija liels brīnums, visi skatījās uz mani kā nedaudz traku gan mājās, gan darbā, bet nu tagad jau visi ir apraduši un uztver to kā pašsaprotamu.

Puikas par hokeju un sportu interesējas, bet tā interese nav īpaši noturīga – it sevišķi jaunākajam – viņam vairāk patīk tas, kas notiek apkārt – kafejnīca, saldumu aparāti utt.

Vecākais ir aizrāvies ar florbolu, sargā vārtus un piedalās U-14 2.līgas čempionātā ar savu komandu. Reizi nedēļā viņiem ir treniņi ar pieaugušajiem, un es arī cenšos tajos piedalīties un uzspēlēt.

Kopā kaut ko spēlēt vairāk sanāk vasarā, kad esam laukos – tad katru dienu ir futbols, basketbols. Ziemā pa retam paslidojam pa dīķi un spēlējam hokeju ar bumbiņu.

Dažiem mūsu komandas spēlētājiem ir radies priekšstats, ka NAHL ir komandas, kuras spēlē daudz rupjāk nekā tas ir UHL. Turklāt man šķiet, ka arī komandu līmenis ir augstāks. Vai vari to apstiprināt?

Manuprāt, katrā līgā ir kāda komanda, kas spēlē rupjāk vai, pareizāk teikt, vairāk spēka spēli. Rupjības vairāk bija pašā sākumā, kad sākās lielais amatieru hokeja bums. Tad visi, kam nebija slinkums, gribēja pamēģināt spēlēt un galvenais nebija dabūt ripu vārtos, bet kādu ietriekt bortā. Tad iestājās krīze un vairāk vai mazāk tie „atsaldētie” atkrita un palika tikai tie, kas grib kaut ko iemācīties un uzlabot savu fizisko formu.

Par līmeni – grūti teikt, pēdējā laikā neesmu redzējis NAHL spēles. Varbūt līmenis ir nedaudz augstāks uz tā rēķina, ka spēlē vairāk bijušie profesionālie hokejisti vai tādi, kuri ilgus gadus ir nopietni trenējušies hokejā.

Kā Tu vispār uzzināji kaut ko par Iksiem un kas bija tas, kas lika Tev izlemt pievienoties Iksiem?

Pēc otrās sezonas Fortunas sastāvā gribējās kaut ko pamainīt, jo mikroklimats komandā nebija tas labākais (finanšu lietas, spēļu vadīšana utt.). Parokoties internetā, uzgāju Iksu mājaslapu, un tur bija sludinājums, ka tiek meklēti divi aizsargi, uzrakstīju Bārmenim, aizgāju uz pirmo treniņu (kaut gan laiks plkst.6.30 ļoti mulsināja, jo iepriekš bija 23.00, no vienas galējības otrā), viss iepatikās un paliku Iksos.

Vai vari salīdzināt treniņu norisi ar citām komandām? Trenera lomu komandā? Komandas mikroklimatu ģērbtuvē?

Treniņu kārtība ir aptuveni līdzīga – sākumā dažādi vingrinājumi, pēc tam savstarpēja spēle. Trenerim ir svarīgi treniņu padarīt dinamisku, dažādot vingrinājumus, lai būtu interesanti. Mikroklimats ir ļoti svarīgs, lai celtos agri no rīta un brauktu uz treniņu, tam ir jābūt labam. Iksos, kā to jau atzīmēja iepriekšējie intervējamie un es tam pilnīgi piekrītu – ir super.

Komandā ir pastiprinājusies konkurence par iekļūšanu sastāvā … vai kaut kādā mērā izjūti šo konkurenci?

Konkurenci starp aizsargiem izjūtu. Ir pāris vadošie aizsargi, līdz kuru līmenim man droši vien netikt, bet ar pārējiem cenšos konkurēt.

Vai konkurences esamība motivē Tevi rūpīgāk attiekties pret treniņiem? Vai jūti, ka ieguldītais darbs treniņos tiek novērtēts?

Konkurence ir laba lieta, tā dzen uz priekšu un motivē nopietnāk attiekties pret treniņiem un spēlēm.

Ja tieku sastāvā uz spēlēm, tad treniņos ieguldītais darbs, es domāju, tiek novērtēts. Tikai šinī sezonā pāris reizes, kad tieku sastāvā, ģimenes dēļ netieku uz spēlēm, bet citādi viss ir OK.

Kas ir tās lietas, kurās Tu pats gribētu pielikt, lai pats labāk justos uz laukuma?

Gribētu pielikt visās lietās slidošanā, ātrumā, metienā – cik tas viss ir reāli rādīs laiks.

Kaut kur sen atpakaļ lasīju – ko 16 gados var iemācīties pusgadā, to pēc 30 var iemācīties vienā vai divos gados J

Kā pats uzskati, vai komandā tiek taisnīgi dota visiem iespēja parādīt sevi laukumā?

Tas ir koks ar diviem galiem. No vienas puses, treneris liek vairāk spēlēt labākajiem, lai sasniegtu rezultātu, bet no otras puses, tas ir amatieru sports, un mēs visi par to maksājam un gribam spēlēt. Tad ir jāizdara grūta izvēle, ko vairāk vēlas – vienkārši paspēlēt vai kaut ko sasniegt. Manuprāt, šinī sezonā komandas līmenis ir izlīdzinājies un visas maiņas paliek līdzvērtīgākas, kas ir liels plus Iksiem, salīdzinot ar citām līgas komandām.

Vai izlīdzinoties maiņu līmenim, izlīdzinās arī to spēles laiks?

Teorētiski tā tam vajadzētu būt, bet praktiski tā laikam nekad nebūs. Izšķirošos brīžos tāpat spēlēs pirmās divas maiņas (cik atceros, treneris arī to ir teicis, ka tā ir viņa koncepcija). Tā tas ir gan profesionālajā, gan amatieru hokejā, gan komandu sportā vispār.

Ievērojot to, ka visai bieži Tev sanāk spēlēt aizsardzībā ar dažādiem spēlētājiem gan treniņos, gan spēlēs, vai ir kāds spēlētājs, ar kuru aizsardzībā jūti, ka Tu viņu saproti uz laukuma? Cik tam ir liela nozīme?

Sapratnei ir būtiska nozīme un lielas grūtības ar kādu kopā spēlēt nesagādā. Pamazām jau esmu izkodis, kā kurš spēlē un ko no viņa sagaidīt, kurš vairāk pieslēdzas uzbrukumiem, kurš vairāk tendēts uz aizsardzību.

Trīs lietas, kas Tev patīk iksos?

1. Mikroklimats, atmosfēra ģērbtuvē
2. „Jelgavas radio”
3. Treniņu kvalitāte

Kā visiem zināms, tad spēle noslēdzās ar neizšķirtu rezultātu 2:2. Šajā spēlē Iksi demonstrēja atklātu, ātru un reizēm arī kombinaciozu hokeju bieži apdraudot pretinieka vārtus gan no tuvākas, gan no tālākas distances – nevar nepieminēt, ka pretinieku vārtos lieliski darbojās U.Eldmanis un tikai pateicoties viņam Iksi tā arī nespēja gūt vairāk par diviem vārtiem. Manuprāt, šīs spēles rezultāts neatspoguļoja tās patieso gaitu un šoreiz Iksi nebija pelnījuši šo neizšķirtu. Iksi bija pelnījuši uzvaru, taču pietrūka cīnītāju raksturs – mēs pārāk bieži paļāvāmies uz kaut kādām avantūrām gan uzbrukumā, kuras mums reizēm izdevās, gan aizsardzībā, kuras divas reizes mūs iegāza. Ja pareizi atceros, tad abus vārtus Iksi zaudēja vairākumā – muļķīgi kļūdoties savā aizsardzības zonā. Ja pirmajā reizē tā bija A.Kuzņecova neveiksmīgais paklupiens savu vārtu priekšā, tad otrajā reizē M.Krjažkovs nenosedza pretspēlētāju vārtu priekšā, kurš netraucēti guva vārtus. Neskatoties uz to, mans mērķis nav meklēt vainīgos, jo šo triju spēļu kopsavilkumu sāku ar šo spēli, lai atzīmētu pāris spēlētāju sniegumu šajā spēlē. Pat ne atsevišķus spēlētājus … iespējams man tas bija jāpamana jau agrāk, taču šajā tas spēlē tas izcēlās ļoti īpaši, proti, A.Vilciņa un J.Saulīša duets, kuri spēja pārvarēt viduszonu ar lieliskām, tālām, precīzām un savlaicīgām piespēlēm, kā arī bīstami apdraudēt pretinieka vārtus, sapinot karuseļus to aizsardzības zonā. Otrs duets, kurš arī nevar palikt nepamīts bija M.Krjažkovs un R.Beķeris. Mani novērojumi liecināja, ka R.Beķeris ar savām tālām piespēlēm ļoti bieži uzmeklēja tieši Mārtiņu un izvirzīja to uzbrukuma smailē, kas ļāva Mārtiņam arī gūt vārtus. Jāatzīst, ka tieši pēc šīs spēles pieķēru sevi pie domas, ka robežas starp otro un trešo maiņu vairs nav – nevar apgalvot, ka otrā maiņa būtu ar kaut ko pārāku par trešo un otrādi.  Abas šīs maiņas demonstrēja lielisku sniegumu un lielā mērā izšķīra spēles likteni. Ļoti ceru, ka J.Saulītis spēs iespējami īsākā laika posmā atgriezties ierindā, lai atkal demonstrētu dzeltenās maiņas teicamo saspēli. Tāpat mani nepamet cerība, ka R.Beķeris un M.Krjažkovs spēs atrast gan brīvo laiku, gan motivāciju, lai biežāk būtu treniņos un ar savu saspēlētību veidotu melnās maiņas kodolu.

Nākamā spēle pret Jozi manā skatījumā izvērsās pavisam pretēja tam, kā tika aizvadīta ne tikai iepriekšējā spēle pret SteevIce, bet arī visa sezona. Manuprāt, tieši šajā spēlē Iksi uzvaru izcīnīja – šī vārda vistiešākā nozīmē. Komanda parādīja savu saliedētību un neviens no Iksiešiem laukumā nesaudzēja ne sevi, ne savus spēkus. Runājot par spēku nesaudzēšanu, tad šī bija viena no tām spēlēm, kurā piefiksēju  J.Keišu, kurš lieliski nocīnījās visu pirmo un otro trešdaļu, taču iespaids radās, ka trešajai trešdaļai spēki nedaudz pietrūka, jo spēles temps bija gana augsts un arī spēka spēles netrūka. Runājot par spēles gaitu kopumā, tad šī bija sīksta cīkstēšanās ar labi spēlējošu pretinieku. Varbūt pirmajās divās trešdaļās Iksiem bija vairāk bīstamu momentu pie pretinieka vārtiem, tomēr jāatzīst, ka pēdējā trešdaļā  momenti netrūka arī pie Iksu vārtiem, kas deva iespēju sevi pierādīt jau kuro spēli lieliski spēlējošam Intam Bikartam. Arī pirmā maiņa šoreiz nepalika malā un spēja radīt daudz bīstamus ātrus uzbrukumus, tomēr spēles likteni izšķīra pavisam kas cits. Kā jau minēju iepriekš, tad uzvarēja komanda, kura cīnījās par katru ripu, līdz ar to izcelt atsevišķu spēlētāju sniegumu būtu, manuprāt, negodīgi.

Spēle pret Spartu izvērsās kā lielisks turpinājums jau iepriekš uzņemtajam tempam spēlē pret Jozi. Spēles sākums bija nedaudz drudžains un pretinieks spēja mūs brīžiem iespiest mūs aizsardzības zonā, izdarot vairākus spēcīgus raidījumus uz vārtiem no zilās līnijas. Netrūka arī ātru pretuzbrukumu uz mūsu vārtiem, no kuriem viens noslēdzās ar ļoti satraucošu momentu – Spartieši jau svinēja vārtu guvumu, kamēr tiesnesis pārliecinoši rādīja, ka vārtu guvums netiek skaitīts. Arī pēc video vairākkārtīgas noskatīšanās es nesapratu, kas bija par pamatu Spartiešiem domāt, ka vārti tika gūti – iespējams ripa šķērsoja vārtu līniju, bet tas notika jau pie izgrūstiem vārtiem. Saņemot šo auksto dušu, Iksi spēja ne tikai tikt ārā no savas aizsardzības zonas, bet novirzīt spēli pretinieka laukuma pusē. Nonākot laukuma otrajā pusē,  L.Alainis nopelnīja komandai pirmo vairākumu un tas deva savus rezultātus. Vispirms Sparta tika iespiesta savā aizsardzības zonā, bet mirkli vēlāk A.Jurševicam radās iespēja iziet vienam pret vārtiem un raidīt ripu virs vārtsarga ķērājcimda. Gan iegūtais vairākums, gan gūtie vārti vairoja pārliecība par saviem spēkiem un Iksi turpināja bīstami apdraudēt vārtus. Bīstamie uzbrukumi deva savus rezultātus un tika nopelnīts kārtējais vairākums … tā izspēle tika uzticēta pirmajai maiņai un tā atkal iespieda pretinieku tur, kur viņam ir jāatrodas, spēlējot mazākumā. Mēģinot izraidīt ripu no savas aizsardzības zonas tā atsitās pret J.Alaini un nonāca pie M.Briča, kurš pārvērta šo vairākumu vārtu guvumā. Statistikas rādītājos Iksi noteikti būs pakāpušies kādu vietu uz augšu, jo tika realizēts jau otrais vairākums. Loģiski būtu domāt, ka tas liks pretiniekam aizdomāties par to vai ir vērts tik daudz noraidīties un spēle varētu kļūt mierīgāka, tomēr notika pretējais. Sparta uzsāka agresīvu spēli, kura sāka kļūt aizvien nervozāka – viens incidents nomainīja otru, par laimi tie visa iztika bez nopietnām dūru cīņām, tomēr savu daļu nervus tas tomēr prasīja. Otrās trešdaļas izskaņā un trešās trešdaļas sākumā Iksi bija pazaudējuši spēles pavedienu un iestājās neliels haoss mūsu spēlē, bet par laimi to spēja kompensēt M.Vibornovs – apsteidzot notikumus, atzīšu, ka uzvara tika gūta lielā mērā pateicoties tieši viņam, jo tik aktīvs un uzvarēt gribošs M.Vibornovs sen nebija manīts. Varbūt tādēļ, ka arī viņš uztvēra to azartu, ar kuru cīnījās visa komanda. Diemžēl spēles izskaņā tika sapelnīti arī nevajadzīgi noraidījumi, daži no tiem bija cīņas karstumā, daži atbildot uz pretinieku asumiem – tas viss padarīja spēli vēl nervozāku, jo deva iespēju pretiniekam vairāk uzbrukt. Savukārt, Iksu uzdevums bija saglabāt vēsu prātu, lai neatbildētu uz pretinieka asumiem un nepieļautu nevajadzīgas kļūdas aizsardzībā. Diemžēl, tas izdevās tikai daļēji, jo vārti tika zaudēti vienā no mazākumiem. Lai arī spēles izskaņā spēle pārgāja uz Iksu aizsardzības zonu, tomēr trešajā trešdaļā Iksi spēja atkal lauzt spēles gaitu un nedaudz atgūties. Izdevās pat radīt dažus vārtu gūšanas moomentus pie pretinieka vārtiem, kur reālāko no tiem nespēja pārvērst vispirms M.Bricis, bet vēlāk arī A.Jurševics izejot vienam pašam pret vārtsargu.

Spēlē kopumā savu sniegumu parādīja pirmā maiņa, varbūt ne tik ļoti izcilu, lai to kā īpaši izceltu, bet gan tādu, kādu no tiem sagaida un salīdzinot ar iepriekšējām spēlēm, tad šoreiz pirmā maiņa attaisnoja savu statusu. Šķiet, ka pēdējās spēlēs uzbrucēji ir ieklausījušies ne tikai trenerī, cenšoties pildīt tā uzstādījumus, bet arī savos komandas biedros – aizsargos. Un aizvien biežāk tiek izmantot aizsargi ne tikai uzsākot uzbrukumu savā aizsardzības zonā, bet arī uzbrukuma zonā, dodot tiem iespēju apdraudēt vārtus no zilās līnijas. Bija patīkami redzēt, ka cilvēki, kuri vairs neapmeklē komandas treniņus tik bieži, spēja atrast savu spēli un motivāciju, lai palīdzētu komandai, un neizskatījās ne kripatiņu sliktāk.

Spēle pret Spartu bija otrā spēle pēc kārtas, kurā Iksi reāli nocīnījās un izdarīja to līdz galam. Man bija ļoti patīkami redzēt tik ļoti labi noskaņotu komandu, par ko visiem paldies. Tā tik turpināt !!!

(maksa LVL 9,-)

Provizoriskais sastāvs:

Jurševics Arnis #59

Bricis Miks #17

Alainis Jānis #15

Purgailis Klāvs #3

Purgailis Kārlis #2

Fleišmanis Aivars #11

Krjažkovs Mārtiņš #8

Alainis Lauris #14

Beķeris Roberts #4

Girgensons Ivars #7

Gailums Aivars #5

Vilciņš Aldis #18

Birītis Edmunds #34

Kuzņecovs Aleksejs #95

Pētersons Jānis #13

Treneris: G.Gailis

Atvainojos visiem par novēlotu informāciju saistībā ar šī vakara spēli pret Jozi. Ļoti ceru, ka visi sastāvā esošie cilvēki varēs ierasties uz spēli, jo mums sāk izbeigties rezerves, ar kuriem aizstāt iztrūkstošos cilvēkus.

(maksa LVL 9,-)
Provizoriskais sastāvs:

Jurševics Arnis #59

Bricis Miks #17

Alainis Jānis #15

Purgailis Klāvs #3

Purgailis Kārlis #2

Fleišmanis Aivars #11

Krjažkovs Mārtiņš #8

Alainis Lauris #14

Beķeris Roberts #4

Girgensons Ivars #7

Gailums Aivars #5

Vilciņš Aldis #18

Birītis Edmunds #34

Kuzņecovs Aleksejs #95

Pētersons Jānis #13

Vārtos: Nav Zināms
Treneris: G.Gailis

HK Friteks


Pagaidām arī nav zināms, kad tā notiks. Domājams Alaiņa SPA pasākums tagad ieguvis citādu raksturu ;D