Hokeja klubs

Šoreiz esmu aicinājis uz interviju spēlētāju, kurš pievienojās Iksiem jau pirms solīda laiciņa, taču informācijas par viņu mums visiem ir gaužām maz – vismaz man. Tādēļ, lai kaut kā šo lietu labotu, piedāvāju Jums nelielu interviju ar spēlētāju, kurš aizvien vairāk sāk pierādīt, ka uz viņu var paļauties gan laukumā, gan ārpus tā – Jānis Pētersons.

Tu esi viens no tiem cilvēkiem, par kuriem komandas biedriem ir vismazāk informācijas, varbūt vari pastāstīt, ar ko nodarbojies ārpus hokeja?

Dzimis un audzis esmu Rīgā, bērnība pagāja Rīgas centrā. Esmu precējies, audzinu divus dēlus, vienam 8 gadi, otram 13 gadi. Strādāju par grāmatvedi – apkalpoju pāris vidēja lieluma uzņēmumus.

Vai esi ar kaut ko nopietnāku aizrāvies, izņemot hokeju?

Bērnībā nodarbojos ar peldēšanu, vēlāk džudo, burāšana, pusaudžu gados – dažādi austrumu cīņu veidi. Nu un paralēli tam visam vasarā futbols, ziemā hokejs ar bumbiņu un bez slidām, jo Rīgas centrā dīķi bija grūti atrast.

Man šķiet, ka Tu pievienojies Iksiem jau ar kaut kādu iepriekšēju pieredzi hokeja laukumā … kur esi spēlējis iepriekš?

Trenēties sāku sešus gadus atpakaļ – martā un pavisam nejauši. Vedot vecāko dēlu uz džudo treniņiem Volvo hallē, ieraudzīju sludinājumu, ka tiek aicināti spēlētāji bez pieredzes (es uz slidām knapi mācēju nostāvēt), tad arī izlēmu pamēģināt. Nospēlēju sezonu komandā Chiefs – NAHL, tad no komandas daļa spēlētāju atdalījās (treniņos piedalījās ap 40 spēlētāju, bet kopā komandā skaitījās nedaudz pāri 50) un izveidoja komandu Fortūna un ar to tad divas sezonas nospēlēju BBHL (tagad UHL)

Vai ģimene atbalsta, Tava hobija izvēli? Kā ģimene noreaģēja uz Tavu vēlmi uzsākt hokejista karjeru? Puikas interesējas par hokeju?

Ģimene atbalsta izvēli. Vēl plus ir tāds, ka treniņi ir agri no rītiem un tas palīdz veiksmīgi saplānot dienas režīmu un hobijs netraucē ģimenei. Pirmā reakcija par hokejista karjeru bija liels brīnums, visi skatījās uz mani kā nedaudz traku gan mājās, gan darbā, bet nu tagad jau visi ir apraduši un uztver to kā pašsaprotamu.

Puikas par hokeju un sportu interesējas, bet tā interese nav īpaši noturīga – it sevišķi jaunākajam – viņam vairāk patīk tas, kas notiek apkārt – kafejnīca, saldumu aparāti utt.

Vecākais ir aizrāvies ar florbolu, sargā vārtus un piedalās U-14 2.līgas čempionātā ar savu komandu. Reizi nedēļā viņiem ir treniņi ar pieaugušajiem, un es arī cenšos tajos piedalīties un uzspēlēt.

Kopā kaut ko spēlēt vairāk sanāk vasarā, kad esam laukos – tad katru dienu ir futbols, basketbols. Ziemā pa retam paslidojam pa dīķi un spēlējam hokeju ar bumbiņu.

Dažiem mūsu komandas spēlētājiem ir radies priekšstats, ka NAHL ir komandas, kuras spēlē daudz rupjāk nekā tas ir UHL. Turklāt man šķiet, ka arī komandu līmenis ir augstāks. Vai vari to apstiprināt?

Manuprāt, katrā līgā ir kāda komanda, kas spēlē rupjāk vai, pareizāk teikt, vairāk spēka spēli. Rupjības vairāk bija pašā sākumā, kad sākās lielais amatieru hokeja bums. Tad visi, kam nebija slinkums, gribēja pamēģināt spēlēt un galvenais nebija dabūt ripu vārtos, bet kādu ietriekt bortā. Tad iestājās krīze un vairāk vai mazāk tie „atsaldētie” atkrita un palika tikai tie, kas grib kaut ko iemācīties un uzlabot savu fizisko formu.

Par līmeni – grūti teikt, pēdējā laikā neesmu redzējis NAHL spēles. Varbūt līmenis ir nedaudz augstāks uz tā rēķina, ka spēlē vairāk bijušie profesionālie hokejisti vai tādi, kuri ilgus gadus ir nopietni trenējušies hokejā.

Kā Tu vispār uzzināji kaut ko par Iksiem un kas bija tas, kas lika Tev izlemt pievienoties Iksiem?

Pēc otrās sezonas Fortunas sastāvā gribējās kaut ko pamainīt, jo mikroklimats komandā nebija tas labākais (finanšu lietas, spēļu vadīšana utt.). Parokoties internetā, uzgāju Iksu mājaslapu, un tur bija sludinājums, ka tiek meklēti divi aizsargi, uzrakstīju Bārmenim, aizgāju uz pirmo treniņu (kaut gan laiks plkst.6.30 ļoti mulsināja, jo iepriekš bija 23.00, no vienas galējības otrā), viss iepatikās un paliku Iksos.

Vai vari salīdzināt treniņu norisi ar citām komandām? Trenera lomu komandā? Komandas mikroklimatu ģērbtuvē?

Treniņu kārtība ir aptuveni līdzīga – sākumā dažādi vingrinājumi, pēc tam savstarpēja spēle. Trenerim ir svarīgi treniņu padarīt dinamisku, dažādot vingrinājumus, lai būtu interesanti. Mikroklimats ir ļoti svarīgs, lai celtos agri no rīta un brauktu uz treniņu, tam ir jābūt labam. Iksos, kā to jau atzīmēja iepriekšējie intervējamie un es tam pilnīgi piekrītu – ir super.

Komandā ir pastiprinājusies konkurence par iekļūšanu sastāvā … vai kaut kādā mērā izjūti šo konkurenci?

Konkurenci starp aizsargiem izjūtu. Ir pāris vadošie aizsargi, līdz kuru līmenim man droši vien netikt, bet ar pārējiem cenšos konkurēt.

Vai konkurences esamība motivē Tevi rūpīgāk attiekties pret treniņiem? Vai jūti, ka ieguldītais darbs treniņos tiek novērtēts?

Konkurence ir laba lieta, tā dzen uz priekšu un motivē nopietnāk attiekties pret treniņiem un spēlēm.

Ja tieku sastāvā uz spēlēm, tad treniņos ieguldītais darbs, es domāju, tiek novērtēts. Tikai šinī sezonā pāris reizes, kad tieku sastāvā, ģimenes dēļ netieku uz spēlēm, bet citādi viss ir OK.

Kas ir tās lietas, kurās Tu pats gribētu pielikt, lai pats labāk justos uz laukuma?

Gribētu pielikt visās lietās slidošanā, ātrumā, metienā – cik tas viss ir reāli rādīs laiks.

Kaut kur sen atpakaļ lasīju – ko 16 gados var iemācīties pusgadā, to pēc 30 var iemācīties vienā vai divos gados J

Kā pats uzskati, vai komandā tiek taisnīgi dota visiem iespēja parādīt sevi laukumā?

Tas ir koks ar diviem galiem. No vienas puses, treneris liek vairāk spēlēt labākajiem, lai sasniegtu rezultātu, bet no otras puses, tas ir amatieru sports, un mēs visi par to maksājam un gribam spēlēt. Tad ir jāizdara grūta izvēle, ko vairāk vēlas – vienkārši paspēlēt vai kaut ko sasniegt. Manuprāt, šinī sezonā komandas līmenis ir izlīdzinājies un visas maiņas paliek līdzvērtīgākas, kas ir liels plus Iksiem, salīdzinot ar citām līgas komandām.

Vai izlīdzinoties maiņu līmenim, izlīdzinās arī to spēles laiks?

Teorētiski tā tam vajadzētu būt, bet praktiski tā laikam nekad nebūs. Izšķirošos brīžos tāpat spēlēs pirmās divas maiņas (cik atceros, treneris arī to ir teicis, ka tā ir viņa koncepcija). Tā tas ir gan profesionālajā, gan amatieru hokejā, gan komandu sportā vispār.

Ievērojot to, ka visai bieži Tev sanāk spēlēt aizsardzībā ar dažādiem spēlētājiem gan treniņos, gan spēlēs, vai ir kāds spēlētājs, ar kuru aizsardzībā jūti, ka Tu viņu saproti uz laukuma? Cik tam ir liela nozīme?

Sapratnei ir būtiska nozīme un lielas grūtības ar kādu kopā spēlēt nesagādā. Pamazām jau esmu izkodis, kā kurš spēlē un ko no viņa sagaidīt, kurš vairāk pieslēdzas uzbrukumiem, kurš vairāk tendēts uz aizsardzību.

Trīs lietas, kas Tev patīk iksos?

1. Mikroklimats, atmosfēra ģērbtuvē
2. „Jelgavas radio”
3. Treniņu kvalitāte