|
2010.gada 1.aprīlī Vakar, 31.martā Inbox.lv hallē otro play-off savstarpējo spēli aizvadīja HK „X” un „Zaķi”. Spēle notika vēlu vakarā – 22.30 uz „zaķu” ierastā mājas ledus, taču tas nelīdzēja – samērā samocītā spēlē ar rezultātu 3:1 pārāki bija „iksi”, kas ļāva „X” iziet UHL E līgas pusfinālā, kur visticamāk nāksies mēroties spēkiem ar „Sanistal” vienību. Iespējams, pilnīgi neierastais spēles laiks – darba dienas vēls vakars – bija par iemeslu, kāpēc pirmā perioda pirmā puse izskatījās „X” izpildījumā vienkārši samocīta un lēna. Uz tā fona „Zaķi” bija apņēmības pilnāki, pārvietōjās pa laukumu racionālāk, virzīja ripu apdomīgāk, un ik pa laikam nonāca labās situācijās M. Vibornova #30 vārtu priekšā. Lai arī kā „iksu” treneris centās aizkliegties līdz spēlētājiem – tas rezultātu nedeva. Laukumā īpaši nekas nemainījās. Taču par laimi pirmā perioda 11. minūtē Ansim Straupem izdevās nodemonstrēt savu individuālo meistarību un ar to pārtraukt gan komandas 4 sausās spēles (nebija gūti vārti pamatlaikā), gan arī savu personīgo vārtu gūšanas kontu pēc 3 sausām spēlēm papildināt ar punktiem. Lielā mērā atbildība par šiem vārtiem jāuzņemas „zaķu” aizsargiem – tieši dēļ savas pasivitātes atļaujot Ansim apspēlēt 3 spēlētājus un vārtsargu – „zaķu” aizsargs pieļaujot, ka būs pārmetiens, lēni slīdēja pakaļ ripai laukuma stūrī – turpretim Ansis ātrumā apzaga viņu, atbrīvojās no viņa, ar vieglu manevru apspēlēja pa ledu visā augumā guļus slīdošu otru spēlētāju (kurš aizķēra savu vārtsargu un nedaudz izsita viņu no līdzsvara), trešo spēlētāju ignorējot (jo viņš savukārt ignorēja Ansi), viegli apslidoja gar vārtu priekšu vārtsargu un iemeta ripu tukšos vārtos. Jāatdzīst, ka arī šajā mirklī „iksu” soliņš visai miegaini izrādīja savas emocijas. Taču gūtie vārti bija ļoti svētīgi – tas pirmkārt deva nelielu atvieglojumu – ļaujot cerēt, ka šoreiz līdz soda metieniem nenonāks – otrkārt – tas deva vēl papildus laiku, lai „iksi” sagrupētos un ieietu spēles ritmā. Ja pirmie vārtus būtu guvuši „Zaķi” – neesmu pārliecināts, ka „X” būtu spējuši atspēlēties. Pirmajā periodā „X” divas reizes spēlēja mazākumā, tā ļaujot vēl vairāk iniciatīvu savās rokās pārņemt „Zaķiem”. Ar abiem mazākumiem „X” tika galā veiksmīgi, pat apdraudot labā pretuzbrukumā „zaķu” vārtus – (Arnis Jurševics #59 kopā ar Jāni Alaini #15; otrajā – Arnis Jurševics #59 un Aivars Fleišmanis #11) . Taču rezultāts palika nemainīgs. Otrais periods sākās ar aukstu dušu – otrajā minūtē, izvietojušies pretinieka zonā, „X” pazaudēja ripu – to gar bortu garām Klāvam Purgailim #3 pameta R.Ašmanis, kurš ripu panāca jau „X” laukuma stūrī un nekavējoties to centrēja tieši uz Ģ.Blumberga nūjas – kurš savukārt bez ripas apstādināšanas trieca to vārtu virzienā. Diemžēl Edmunds Birītis #34, kurš atsteidzās uzbrukumā aizgājušā Ģirta Bebrovska #88 vietā, nespēja nekādi traucēt un Mihails Vibornovs #30 tika noķerts pretkustībā. 1:1 Šķita, ka iestājies spēles lūzums. Lai kā centās visi spēlētāji – saspēle nepadevās un ripa kategoriski atteicās klausīt. Ar šādu sniegumu „X” treneris nebija gatavs samierināties – paņemot 30 sek. pārtraukumu visi spēlētāji tika nosēdināti uz sola un kā puikas vienkārši un brutāli izlamāti. ...un kas to būtu domājis – tas nostrādāja. Lēnām, viens pēc otra spēlē sāka ieslēgties visu maiņu spēlētāji, tā izlīdzinot spēles ritējumu. Jau ik pa laikam sāka sanākt treniņos iespēlētās kustības un pat kombinācijas, kad, piemēram, divas reizes pēc kārtas no pretinieku aizvārtes labu saspēli demonstrēja Roberts Beķeris #4, vai vārtu priekšā cīnoties, agresīvāks palika Aivars Fleišmanis #11, labus apgriezienus ieslēdza Arnis Jurševics #59 (kurš vispār uz pārējo spēlētāju fona izskatījās viens no aktīvākajiem) utt. Otrā perioda pēdējā minūtē laime uzsmaidīja „iksiem”. Aivars Fleišmanis #11 iespēlēja no laukuma stūra vārtu priekšā Jānim Alainim #15, kurš to neveiksmīgi mēģināja pielabot, taču ripa izleca uz zilās līnijas vidu, kur to no visa spēka centās triekt Ansis Lasmanis #76. ...taču metiens metiens lāgi nepadevās – tas vienkārši „nolūza”, bet uz šo kustību noreaģēja vārtsargs un nometās ceļos. Taču ripa samērā lēni gar vārtsarga kājsargu aizslīdēja līdz ar vārtu stabu tieši nepiesegtajā vārtu stūrī. Vārtsargs ripu pavadīja ar acīm, bet tā arī nespēja izdarīt neko, lai glābtu savu komandu. ...jāsaka - samērā kuriozi gūti vārti un šķiet pati lielākā līdz šim abās spēlēs labi spēlējošā „Zaķu” vārtsarga kļūda, kas maksāja ar sezonas beigšanos. Un ja godīgi – tad „X” šī veiksme paglāba no atkārtotas soda metienu sērijas – līdz spēles beigām bija palikušas vien kādas 8-10 minūtes un kā būt gājis soda metienos – tā vēl ir liela loterija. Trešo periodu „X” uzsāka visnotaļ apņēmīgi un uz soliņa tika dotas nepārprotamas norādes – nekādas aizraušanās ar uzbrukumiem – tikai un vienīgi aizsardzība. Taču šo nostādni izjauca paši pretinieki, kas tieši pēc 2 nospēlētām minūtēm palika mazākumā. Pirmajā un vienīgajā vairākumā „iksiem” bija nepieciešamas tikai 33 sekundes. No savas aizvārtes uz zilo līniju piespēli Robertam Beķerim #4 iedeva Ģirts Bebrovskis #88, kurš savukārt to caur bortu pāradresēja pie pretinieku zilās līnijas Arnim Jurševicam #59. Arnis iegāja zonā, pavilka ripu uz centra pusi uz ar vidēji spēcīgu atvēzienu trieca ripu vārtu virzienā, kur to arī šoreiz visai neveiksmīgi centās tvert „zaķu” vārtsargs D. Kuzmins. Ripa atrada ceļu caur vārtsarga kājsargiem un ar to bija pielikts punkts – „Zaķiem” sezona beidzās, bet „iksiem” jāsāk gatavoties pusfinālam. Visticamāk, pusfinālā „iksiem” pretī stāsies „Sanistal”, ja vien nenotiks brīnums un 2 spēles pēc kārtas „Ledgrauži” uzvarēs „Friteks” vienību, kas ir visai maz ticams. Nu ko – ne bez veiksmes palīdzības ir pārvarēta visnotaļ sīkstā, bet ne pārāk tehniskā „Zaķu” vienība. Taču visu cieņu pretiniekam un paldies par spēlēm. Pašlaik vien atliek minēt, ko trenerim laikā līdz pusfinālam būtu jāizdara ar „X” spēlētājiem, taču viennozīmīgi – ar tādu sniegumu, kādu rādīja „X” pirmo pusi spēles, pusfinālā atliks tikai vien cerēt uz veiksmi un fortūnu. Vai ar to pietiks? ...šaubos... Veiksmi pusfinālos – neprognozējamie „iksi”!
|
