2009.gada 24.novembrī
Vakar Volvo ledus hallē savu pirmspēdējo cīņu UHL E līgas pirmajā aplī aizvadīja HK „X”, kas tikās ar ļoti sīkstu pretinieku „Friteks”. Šajā sezonā laikam viens no tehniskākajiem un viendabīgākajiem pretiniekiem, kas lielu daļu spēles uzspieda „iksiem” savu spēles manieri un atļāva „iksiem” noturēt neizšķirtu 2:2.
Pirmais periods aizritēja „Friteks” zīmē, jo „X” pretinieks bija uz spēli nācis ļoti labi noskaņojies un acīmredzami arī motivēts uz uzvaru. Nevar teikt, ka „iksiem” pietrūktu motivācijas, bet tas, ka pretiniekam pirmā periodā tā īsti netika līdzi – tas ir fakts. Līdz pat pirmā perioda vidum „X” vairāk centās neitralizēt ātros, pamatā pa flangiem veidotos, uzbrukumus, kur „friteksieši” rādīja apskaužamu tieksmi uz vārtu priekšu. Tikai uz pirmā perioda beigu daļu abu komandu uzbrukumu skaits sāka izlīdzināties un šķietami „iksiem” izdevās izturēt pretinieka spiedienu. Lielā mērā jāpateicas ir „X” vārtsargam Mihailam Vibornovam #30, kurš bija spiests rādīt savu modrību visas spēles gaitā. 0:0
Otrais periods iesākās jau daudz līdzīgākā komandu cīņā. Šķiet arī „iksu” līderi beidzot ieslēdza otro ātrumu un ik pa laikam spēja radīt draudus pretinieku vārtiem. Pirmās iespējas atklāt rezultātu bija „X” vienībai, kad tai radās iespēja spēlēt vairākumā, taču tas netika izmantots un pēc nepilnas pusminūtes komandas apmainījās lomām, kad par klupināšanu uz noraidīto soliņa devās Ansis Lasmanis #76. „Iksi” veiksmīgi izturējuši mazākumu, pilnā sastāvā sāka no jauna iekarot pretinieku cietoksni, līdz kādā no uzbrukumiem līdz vārtu priekšai izlauzās Jānis Alainis #15, kura metienu no tuvas distances uz stūri atvairīja pretinieku vārtsargs. Vārtu priekšā izveidojās sakritušu abu komandu spēlētāju kopums ieskaitot „Friteks” vārtsargu, tādējādi atstājot vārtu stūri neaizsargātu. Atsistai ripai pakaļ metās Ansis Straupe #5, kurš pamanīja vārtsarga neatrašanos vārtos un gandrīz no nulles leņķa ar nūjas neērto pusi raidīja ripu vārtos. 1:0 „X” izraujas vadībā. „Iksiem” nebija nepieciešamas pat 2 minūtes, lai dubultotu savu pārsvaru. Ieguvuši vairākumu „X” metās to realizēt, kas šoreiz arī veiksmīgi izdevās – pēc Mārtiņa Matveja #20 piespēles līdz pašai vārtu priekšai izlauzās Ansis Straupe, kurš neraugoties uz cīņu ar pretinieku aizsargu meta pa vārtiem – ripu vārtsargs sev atsita priekšā un tur pat esošais Ansis ar atkārtotu metienu pārmeta ripu kā tauriņu pāri sēdošajam vārtsargam. 2:0 un uz vairākām minūtēm pretinieks ieguva austu dušu, jo pēc otriem zaudētajiem vārtiem nemetās atgūt zaudēto. Tikai uz pašām otrā perioda beigām „Friteks” izdevās nostāties „X” zonā un izspēlēt ripu līdz brīvam aizsargam, kurš pretī vārtiem no zilās līnijas spēcīgi šķīla ripu garām līdz šim ideāli spēlējošajam Mihailam. Metiens bija tik spēcīgs, ka ripa pārplēsa vārtu tīkliņu un izlidoja cauri vārtiem. 2:1 un „friteksieši” atgūst savu pārliecību cīņai.
Trešo periodu „X” centās iesākt ar pāriešanu uz izteiktu aizsardzību, taču tas pilnībā neizdevās. Pretinieks bija sajutis vārtu garšu un vēlējās izmantot iegūto iniciatīvu. Tā „Friteks” spēlētājs M.Jansons #99 paņēmis ripu savā zonā, ieskrējās tik ātri, ka viduszonu viņam izdevās pārvarēt bez nekādas pretestības (vaina jāuzņemas šajā spēlē pa kreiso malu spēlējošajam Jurim Radus #27, kurš netika līdzi savam pretspēlētājam). Līdz „X” zonai pretinieks sasniedza tik labu ātrumu, ka apturēt viņu centās pat divi „iksieši”, taču cenšoties nospēlēt bez noraidījuma, viņiem tā arī neizdevās apturēt uzbrukumu – pretinieks mērķtiecīgi tika līdz vārtu priekšai un burtiski iestūma ripu vārtos ar visu vārtsargu. Var jau pēc tam apelēt, ka pretinieks jau atradās vārtsarga zonā, bet lietas būtību šoreiz tas tā vai tā nemaina – 2:2 un nu jau jācīnās par punkta saglabāšanu. Jā – tieši jācīnās par punkta saglabāšanu, jo šķita brīžiem, ka „iksi” darbojās kā ugunsdzēsēji, kas cenšas apdzēst tās nepārtrauktās dzirksteles, ko aizšķīla pretinieki – apdraudot vārtus no visām iespējamām vietām. Vienā no spēles momentiem pēc uzvarēta iemetiena „Friteks” uzbrucējs spēcīgi meta pa vārtiem un ripa virs vārtsarga pleca skaļi atsitusies pret vārtu stabu, aizlidoja laukuma stūrī. „Friteksiešiem” šķita, ka ir gūti uzvaras vārti, tādēļ lavīnveidīgi meta rokas gaisā ar sajūsmas saucieniem, taču laukuma stūrī uz vārtsarga līnijas stāvošais tiesnesis nepielūdzami rādīja, ka vārti nav gūti. Uz īsu mirkli visos uz laukuma esošos spēlētājos radās apjukums, taču drīz vien Mihailam izdevās piespiest ripu, likvidējot jau nākošo pretinieku uzbrukumu. „Friteks” spēlētāji metās diskusijās ar tiesnešiem, kas šoreiz bija par labu „X” vienībai, jo atlikušā spēles minūte faktiski tika pavadīta diskusijās, spēlētāju maiņā un „Friteks” neatlika laika izmantot savu nospiedošo pārākumu, lai panāktu sev uzvaru. Tāpēc „X” var priecāties, ka veiksme šajā spēles izskaņā uzsmaidīja pašā vēlamākajā brīdī. 2:2.
Iespējams, ka pie vainas ir spēļu grafiks, kad uz pirmā apļa beigām spēles jāaizvada ar mazākiem starplaikiem, piedevām pretim nāk komandas, kas reāli arī cīnīsies par pirmām vietām turnīra tabulā, iespējams, ka pirms 3 dienām bija atstāts daudz spēku pret „Kvinta Plus” vienību – spēle, kas bija fiziski visaktīvākā šajā sezonā līdz šim – bet varbūt vienkārši pretinieks bija spēcīgāks kā līdz šim. Katrā ziņā „iksi” pēc spēles atzina, ka „Friteks” vienība bija visvienmērīgāk nokomplektēta no spēlētāju līmeņa viedokļa, tamdēļ arī, piemēram, Anša Straupes tehniskais slidojums vairs nebija tik izteikti pārāks, kā spēlējot pret citiem pretiniekiem. Jā, ja veiksme būtu uzsmaidījusi nedaudz ātrāk, kad Ģirts Bebrovskis #88 vai Ansis Lasmanis #76 varēja iemest tukšos vārtos, tad varbūt arī spēles izskaņa būtu pavisam savādāka, bet ko līdz teoretizēšana, kā būtu, ja būtu. Divi neizšķirt pēc kārtas – vai tas nozīmē, ka „X” pulveris palicis mitrs? Vai iestājas slapjā rudens pagurums? Jebkurā gadījumā skaidrāks par skaidru ir viens – par pirmo vietu pēc pirmā apļa jācīnās ar turnīra tabulā otrajā vietā esošo „Sanistal” vienību, kas tik pat lielā mērā kā „X” vēlas otro apli uzsākt kā E līgas līdervienība. Lieki piebilst, ka viss būs spēlētāju pašu rokās. Vai izdosies uzvarēt – pagaidīsim 4.decembri.
|
|
2009.gada 21.novembrī
Vakar, 20.novembrī, Volvo hallē HK „X” tikās ar turnīra tabulā 3. vietā esošo „Kvinta Plus” – pirmā no trim atlikušajām „iksu” spēlēm pirmajā aplī, kas noteiks pirmo 4 komandu atrašanos turnīra tabulā. Sīvā, atlētiskā, aizraujošā spēlē „iksiem” izdevās izraut neizšķirtu – 1-1 – nezaudēto spēļu sēriju ir izdevies pagarināt!
Pirmkārt, jāatzīmē, ka spēle aizritēja ļoti interesantā un patīkamā gaisotnē, kam jāpateicas „Kvinta Plus” līdzjutējiem. Lai arī šī spēle nebija apmeklētākā no skatītāju puses – protokolā minēti 24 skatītāji – bet katrā ziņā skaļākie un organizētākie skatītāji noteikti – „Kvinta Plus” līdzjutēji ieradās ar bungām, kas kopā ar uzmundrinājuma saukļiem skanēja visas spēles garumā. ...lieliska atmosfēra.
Jau no pirmajiem mirkļiem bija skaidrs – nekādas abpusējas izlūkošanas nebūs. Abas komandas turnīra laikā ir rādījušas līdzīgu spēles uzbūvi – abām vienībām ir izteikts uzbrukuma līderis, kuri spēj ar individuālo meistarību izšķirt spēles gaitu. „X” vienība bija izvēlējusies taktiku, kad pretinieka līderim klāt tiek pielikts kāds konkrēts spēlētājs, lai spēju robežās neitralizētu viņu, taču pirmajās minūtēs tas lāgi nepadevās. Pirmās divas minūtes spēles tempu uzturēja „kvintieši”, kas pamanījās izveidot vairākus uzbrukumus un līdz ar to parādīt, ka viņi uz laukuma izgājuši gūt uzvaru. Tikai otrās minūtes izskaņā „iksiem” izdevās atbildēt ar ātru uzbrukumu, bet „Kvinta Plus” vārtos stāvošais Mārtiņš Raitums #1 (vārtsargs, kas stāvējis Latvijas izlases vārtos), neitralizēja šo uzbrukumu. Ceturtās minūtes izskaņā, „Kvinta Plus” līderim Kirilam Penclinam #21 izdevās atbrīvoties no sava pretspēlētāja un izrauties uz vārtiem pret Mihailu Vibornovu #30, kuram neizdevās atvairīt precīzo metienu. 0:1. No šī mirkļa kļuva skaidras divas lietas – ja „iksi” vēlas uzvarēt, tad ir jāgūst vārti un pēc iespējas ātrāk, kā arī pretinieka līderis jāsedz vēl ciešāk. Visai drīz „iksiem” arī bija reāla iespēja izlīdzināt rezultātu – Ansis Straupe #5 ar aktīvu slidošanu un asu manevru noguldīja pretinieku vārtsargu un ātri centās apslidot vārtus, tā līdzi aizvelkot arī abus aizsargus, kas atļāva palikt brīviem vārtu priekšā Jurim Radus #27 un Rolandam Heniņam #79, taču Ansis izlēma no aizvārtes ievadīt ripu pats, kam vārtsargs bija gatavs – guļot uz ledus ar dūri tika pēdējā mirklī izsista ripa un piespiesta uz vārtu līnijas. Pirmais periods tā arī aizritēja – abpusējos uzbrukumos, kur abām vienībām bija labas izdevības gūt vārtus un savu klasi nācās ik pa laikam rādīt abiem vārtsargiem – īpaši mirkļos, kad pret vienu vārtsargu izdevās izrauties kādam no „Kvintas Plus” vienības, bet kopsummā pat grūti pateikt kurai no komandai būtu bijušas lielākas vai vairākas izdevības gūt vārtus. ...iespējams „kvintieši” tam tomēr bija tuvāk.
Otrais periods turpinājās līdzīgā veidā un tā temps nesamazinājās, gluži pretēji – brīžiem pat pieauga, pieaugot arī fiziskai spēka spēlei – ar vien vairāk pretinieki viens otram izdarīja spēka paņēmienus, īpaši pie bortiem, bet tas nepadarīja spēli rupjāku. Pirmā perioda pirmā puse turpinājās atklātā uzbrukuma tipa hokejā, kad uzbrukums vieniem vārtiem pārgāja tūlītējā uzbrukumā pretējiem vārtiem. „X” treneris uz otrā perioda vidu sāka veikt korekcijas spēlētāju virknējumos, aktīvi manipulējot ar spēlētāju izvietojumu uz laukuma, kas brīžiem noveda pat pie mirkļiem, kad laukumā bija divi nominālie centra spēlētāji, vai kad tehniskākie aizsargi ieņēma uzbrucēja posteni un otrādi. Acīmredzami tas sāka dot rezultātus – lai arī pamīšus gadījās, kad vairāki viena flanga spēlētāji bija vienlaicīgi uz laukuma, kas noveda pie jucekļa pozīciju izvēlē, spēle ar vien vairāk sāka pārnesties uz „Kvinta Plus” aizsardzības zonu, uz ko pretinieks atbildēja vai nu ar pārmetienu vai nu ar pretuzbrukumu, kuru gala rezultātā kopā ar kādu no aizsargiem likvidēja lielisku spēli rādošais Mihails Vibornovs #30. Līdz pat otrā perioda vidum abas komandas bija lieliski izpildījušas spēles disciplīnas ievērošanas nosacījumus un tikai otrā perioda vidū sekoja pirmais noraidījums – uz „X” noraidīto soliņu devās viens no trijiem K. Penclina „pieskatītājiem” Mārtiņš Matvejs #20. Šķita, ka tas pārvilks svītru „iksu” uzbrukuma vilnim, kas bija piespiedis „kvintiešus” atkāpties dziļāk aiz vidus līnijas, taču pirmajā minūtē mazākumā tehniskākie „iksieši” spēja ne tikai nepieļaut „Kvintas Plus” uzbrukumus uz saviem vārtiem, bet pat noorganizēt vairākus nelielus uzbrukumus, kas beidzās ar metieniem no tālas distances, bet kas nesagādāja lielas problēmas labi spēlējošajam „kvintietim” Raitumam. Atlikušajā mazākuma daļā „kvintieši” centās realizēt viena cilvēka pārsvaru, taču tas līdz galam viņiem tas nepadevās. „Iksi” turpināja kā vilciens uzņemt tempu un ar vien vairāk un biežāk apdraudēt pretinieku vārtus līdz minūti un 4 sekundes līdz otrā perioda beigām Ansim Straupem #5 padevās tas, uz ko visi tā cerēja. Pārķēris ripu pie pretinieka zilās līnijas, kopā ar Jāni Alaini #15 (otrs K.Penclina „pieskatītājs”) Ansis gar bortu devās iekšā uz pretinieka vārtiem un no tuvas distances meta pa vārtiem. Vārtsargs ripu atsita vārtu priekšā atpakaļ tieši uz Anša nūjas, kurš to atkārtoti raidīja vārtu virzienā – pretinieku aizsargs, kas vairāk pieskatīja Jāni, bija bezspēcīgs tā pat kā vārtsargs - 1:1! Un viss sākas no sākuma.
Savu iespēju izraut uzvaru „iksi” neizmantoja trešā perioda sākumā. Otrā perioda pēdējā sekundē „kvintieši” nokļuva mazākumā, bet pēc 42 sekundēm trešajā periodā otrs „Kvinta Plus” spēlētājs devās uz noraidīto soliņ, tā dodot iespēju „iksiem” spēlēt 5:3 veselu minūti un 18 sekundes. Diemžēl nopietnu apdraudējumu vārtiem lielajā vairākumā tā arī neizdevās radīt – kaut kas samisējās ar ieiešanu zonā, ieilga ripas izspēle, līdz ceturtais spēlētājs bija uz laukuma. Vairāki metieni pa vārtiem nedeva nekādu jūtamu rezultātu un vairākums bija beidzies. „Kvintieši”, izturēdami šo pārbaudījumu, sajuta pacēlumu un devās aktīvi „iksu” vārtu virzienā – ļoti tuvu savam otrajam guvumam bija K.Penclins, kurš, divcīņā ar „X” aizsargu, meta vārtu stūrī taču trāpīja pa vārtu tīkliņu no vārtu ārpuses. Pēdējās spēles sekundēs „kvintieši” varēja gūt uzvaras vārtus, kad pēc „X” aizsardzības zonā uzvarētā iemetiena, aizsargs spēcīgi meta pa vārtiem, kur gandrīz jau vārtsargu zonā stāvēja arī Ģirts Bebrovskis #88. Ripa trāpīja Ģirtam pa kājsargu un nepatīkami mainīja virzienu uz vārtiem. Veiksme bija „X” sabiedrotā – uz pašu metiena brīdi noreaģējošais „X” vārtsargs metās ceļos, bet lidojuma virzienu mainījusī ripa trāpīja nedaudz virs Mihaila kājsarga – kas atļāva to viņam nofiksēt, bet pats galvenais – nosargāt neizšķirtu, kas nebūtu iespējams, ja vien ripa lidotu kādus 5-10 cm savādāk. Neizšķirts 1:1.
Laikam lieki piebilst – labi ka tā! Bet principiāli, šķiet, ka rezultāts atbilst spēlei uz laukuma. Abām komandām bija vienlīdz lielas iespējas gūt virsroku, jo abām komandām bija pietiekoši daudz vērtu gūšanas momentu. Vārtus abās komandās guva to līderi (pēc protokola - bez partneru piespēlēm) un abām komandām bija lieliski spēlējoši vārtsargi. Tāpēc kopumā jāsaka – skaista, aizraujoša un pat gandarījumu nesoša spēle, kas abām komandām deva pa vienam punktam. Kompliments jāizsaka arī tiesnešu pārim (Korsaks, Briedis), kuri ļoti korekti un pārliecinoši notiesāja šo spēli un mirklī, kad radās pirmie asumu aizmetņi, iedeva abpusēju noraidījumu, norādot, ka nekas tamlīdzīgs netiks pieļauts. Lielisks komandas gars, ko „iksi” nodemonstrēja šajā spēlē, tikai apliecina, ka komanda ir uz laba pacēluma viļņa un šīs spēles iznākums – neizšķirts – nekādā gadījumā nedrīkst tikt uzskatīts par klupienu – ar pārdomātu, mērķtiecīgu „kapāšanos” par katru laukuma kvadrātmetru tika izrauts neizšķirts. Tas šajā spēlē jāuzskata par panākumu, ar to arī izsakot komplimentu pretinieku sniegumam un arī pretinieku līdzjutējiem, kas radīja hallē hokeja svētku sajūtu. Pirmdien jau citi pretinieki – „Fritex”. Citi pretinieki – pilnīgi cita spēle! Veiksmi puiši!
|
|
|
